Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti dažādi termini, kurus pārzina savas jomas speciālisti un kuri dažkārt šķiet saprotami ikvienai personai. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka ir gadījumi, kad prasības iesniedzējs, izsakot lūgumu tiesai/šķīrējtiesai, ir vēlējies panākt vienu, taču rezultāts ir pavisam cits. Tādēļ ir būtiski pārliecināties par juridisko terminu nozīmi un pareizu to pielietojumu.
Šajā rakstā uzzināsiet, ko nozīmē termini “izlikt no telpām” un “atbrīvot telpas”, kā pareizi formulēt lūgumu prasības pieteikumā, kā notiks spriedumu izpilde?
Sniedzot prasības pieteikumu tiesā/šķīrējtiesā par Jums piederošu telpu atbrīvošanu, ir svarīgi izprast juridisko terminu “atbrīvot telpas” un “izlikt no telpām” nozīmi.
Lūgums atbrīvot telpas
Ja prasītājs prasības pieteikumā, lūgumu daļā, ir norādījis, proti, lūdzis tiesu/šķīrējtiesu ar spriedumu noteikt, ka atbildētājam ir jāatbrīvo telpas, tad, labvēlīga sprieduma gadījumā, tiks noteikts, ka atbildētajam ir jāatbrīvo telpas.
Kā spriedums tiks izpildīts: Ja atbildētājs labprātīgi, spriedumā noteiktajā termiņā, nebūs atbrīvojis telpas, tad, saņemot izpildu rakstu dotajam spriedumam, tiesu izpildītājs ieradīsies pie atbildētāja un lūgs atbrīvot telpas. Šis lūgums var būt kā mutisks, tā rakstisks. Atbildētājs šo lūgumu var pildīt un var nepildīt. Nekādas citas darbības tiesu izpildītājs vairs, saskaņā ar spriedumu, nevarēs veikt. Tas nozīmē, ka, ja atbildētājs nepildīs spriedumā noteikto un tiesu izpildītāja lūgumu, Jums atkal nāksies vērsties tiesā/šķīrējtiesā, ar lūgumu par izlikšanu no telpām.
Lūgums izlikt no telpām
Ja personas bez tiesiska pamata uzturas citas personas telpās, tad tās ir izliekamas tiesas ceļā. Ja prasītājs prasības pieteikumā, lūgumu daļā, ir norādījis, proti, lūdzis tiesu/šķīrējtiesu ar spriedumu atbildētāju izlikt no telpām, tad, labvēlīga sprieduma gadījumā, tiks noteikts, ka atbildētājs ir jāizliek no telpām.
Ja prasība tiek apmierināta, bet persona tiesas spriedumu labprātīgi nepilda, Jums pēc labprātīgas sprieduma izpildes termiņa notecēšanas ir jāvēršas tiesā ar lūgumu par izpildu raksta izdošanu. Spriedums un izpildu raksts nododams piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītajam, kurš praktizē attiecīgajā teritorijā (pēc īpašuma adreses).
Kā spriedums tiks izpildīts: Turpmāko piespiedu izlikšanas procesu nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs sadarbībā ar pašvaldības policiju.
Ja atbildētājs ir saņēmis tiesu izpildītāja paziņojumu par izlikšanu no telpām, tad tā pienākums ir telpas līdz noteiktajam laikam atbrīvot. Ja atbildētājs telpas jau ir atbrīvojis, tad tiesu izpildītāja klātbūtnē telpas tiek nodotas prasītājam. Tiek fiksēti skaitītāju rādījumi un par telpu nodošanu tiek sastādīts akts. Ja atbildētājs pirmajā reizē noteiktajā laikā uz izlikšanu nav ieradies, tad sprieduma izpildi parasti atliek uz divām nedēļām. Ja atbildētājs atkārtoti noteiktajā laikā uz izlikšanu nav ieradies un nav paziņojis neierašanās iemeslu, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim.
Atbildētāja telpās esošās mantas tiek aprakstītas pa pozīcijām, atsevišķos gadījumos tiek veikta arī foto fiksācija. Pēc tam dotās mantas tiek izvestas, un to glabāšanu nodrošina prasītājs. Glabāšanā esošās mantas atbildētājam ir tiesības saņemt viena mēneša laikā, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.
Būtiski! Ja prasītājs sniedz prasību šķīrējtiesā, tad, saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu, ar šķīrējtiesas spriedumu var tikt noteikts izlikt atbildētāju no nedzīvojamām telpām, proti, uz nomas līgumu pamata!!! Ja starp pusēm ir noslēgts īres līgums, tad šķīrejtiesā prasītājs varēs lūgt piedzīt parādu, taču ar prasību par izlikšanu no īres telpām būs jāvēršas Valsts tiesā, tā kā šķīrējtiesas kompetencē nav fizisku personu izlikšana no dzīvojamajām telpām!
Raksta autore Rīgas šķīrējtiesas Administratīvā direktore Ilga Neretniece