Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti dažādi termini, kurus pārzina un lieto savas jomas speciālisti un kuri dažkārt šķiet saprotami ikvienai personai. Tomēr tiesu praksē pastāv dažādi termini, kurus var uzskatīt par sinonīmiem, tomēr to pielietojums atšķirās.
Šajā rakstā uzzināsiet, ko nozīmē termini “atsauksme” un “paskaidrojums”, kā un kuros gadījumos tie tiek pielietoti tiesu praksē, kā tie atškiras viens no otra un kad iesniedzama atsauksme, kad paskaidrojums?
Gan Civilprocesa likumā, gan Šķīrējtiesu likumā ir noteikts, ka, saņemot prasības pieteikumu tiesā/šķīrējtiesā, atbildētājs tiek informēts par to un tam tiek sniegta iespēja konkrētā termiņā iesniegt atsauksmi uz iesniegto prasības pieteikumu. Tiesu/šķīrējtiesu praksē ir gadījumi, kad atbildētāji doto atsauksmi formulē un nodēvē kā “atbildi”, “iesniegumu”, “paskaidrojumus”. Kas ir atsauksme un kas ir paskaidrojumi - ar ko tie atšķiras?
Atsauksme uz prasības pieteikumu.
Termins “atsauksme” nozīmē vērtējošu spriedumu, domas (par ko), viedokli par kaut ko, proti, tiesa/šķīrējtiesa, nosūtot saņemtos dokumentus, lūdz atbildētāju sniegt savu viedokli un domas par konkrēto dokumentu- prasības pieteikumu, tā saturu, pievienotajiem dokumentiem.
Atsauksmē atbildētājs norāda vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā, savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu, pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti, lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu, citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā. Tāpat savu kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi- ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu/šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
Atsauksmei atbildētājam jāpievieno pierādījumi, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi.
Pamatā ar atsauksmi puse sniedz atbildi un viedokli uz konkrētu dokumentu, proti, prasības pieteikumu un to, vai prasītājam, atbildētāja ieskatā, ir bijis pamats vērsties tiesā/šķīrējtiesa, vai ir korekti norādīts viss situācijas izklāsts, pievienoti visi dokumenti.
Paskaidrojumi pie prasības pieteikuma.
Paskaidrojums ir paziņojumu kopums, ko parasti veido, lai aprakstītu faktu kopumu, kas precizē šo faktu cēloņus, kontekstu un sekas. Ar paskaidrojumu puse var precizēt kādu notikumu, dokumentu vai apgalvojumu. Paskaidrojums parasti satur faktus, kas izskaidro, pamato kādu rīcību, darbības.
Tiesa/šķīrējtiesa var lūgt pusi- prasītaju vai atbildētāju sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par kādu noradīto faktu prasības pieteikumā vai atsauksmē. Tapāt puses pēc savas iniciatīvas var iesniegt papildus paskaidrojumus par kādu faktu, apgalvojumu vai pierādījumu.
Paskaidrojumā puse norāda apstākļus, situācijas hronoloģiju, aprēķinu veidošanos, proti, izskaidro noradītos faktus un apgalvojumu pamatojumu, proti, pastiprinot jau izteikto apgalvojumu un argumentējot to.
Piemēram, atbildētājs ir norādījis, ka nav piekritis pakalpojuma saņemšanai vai nav saņēmis preci. Prasītājs var sniegt paskaidrojumus, kurus pamato ar argumentiem un pierādījumiem, kas apliecina, ka atbildētāja apgalvotais nav patiesība. Prasītājs var pievienot e-pasta vai telefona sarakstes izdrukas, kurjerpakalpojuma informāciju, u.tml.
Der zināt, ka tiesa/šķīrējtiesa, pieņemot iesniegtos dokumentus, izvērtē dokumenta saturu nevis tā nosaukumu. Tomēr korekti noformējot un sastādot dokumentus Jūs sniedzat iespēju tiesnesim skaidrāk izprast strīda būtību un tā pamatu, tā veicinot atrāku strīda izškiršanu!
Raksts publicets 2025. gada 12. jūnijā portālā iTiesības.
Raksta autore Rīgas šķīrējtiesas Administratīvā direktore Ilga Neretniece.