Ikdienā dažādās darbības jomās tiek lietoti dažādi termini, kurus pārzina savas jomas speciālisti un kuri dažkārt šķiet saprotami ikvienai personai. Tomēr tiesu praksē pastāv dažādi termini, kuri var mulsināt procesa dalībniekus.
Šajā rakstā uzzināsiet, ko nozīmē termini “atlikt” lietas izskatīšanu un “apturēt” lietas izskatīšanu, un kā un kuros gadījumos tie tiek pielietoti tiesu praksē.
Lietas izskatīšanas atlikšana
Termins “atlikt” (darbības vārds) nozīmē kādu darbību veikt pēc kāda noteikta laika posma, proti, ir kādi apstākļi, kuri ietekmē darbības veikšanu nekavējoties un tie ir jānovērš, tādēļ darbības veikšana tiek atlikta uz noteiktu laiku.
Lietas izskatīšanas atlikšana ir atkāpe no vispārējās civilprocesa gaitas, jo pamatā lietas izskatīšanai vajadzētu notikt nepārtraukti un vienas tiesas sēdes ietvaros.
Piemēram, Civilprocesa likuma 156. panta pirmā daļa nosaka, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Tomēr gan valsts tiesā, gan šķīrējtiesā tiek izvērtēta lietu sarežģītība un vadoties pēc tā, tiesnesis lemj par nepieciešamību atlikt lietas izskatīšanu.
Gan valsts tiesai, gan šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas/šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
Tāpat valsts tiesa/šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu, ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts, tulks vai tiesnesis/šķīrējtiesnesis.
Proti, ikdienā sastopamies ar neparedzētiem gadījumiem, kas notiek pēkšņi un kuru ietekmē, apzināti vai neapzināti, lietas dalībniekam nav iespējams savlaicīgi ierasties uz tiesas/šķīrējtiesas sēdi. Piemēram, tiesu/šķīrējtiesu praksē ir gadījumi, kad tiesnesis/šķīrējtiesnesis nevar ierasties uz sēdi, jo, dodoties uz tiesu, ir noticis ceļu satiksmes negadījums un risinot formalitātes, tiek kavēta tiesas/šķīrējtiesas sēde. Šādā gadījuma, ja aizkavēšanās laiks ir pietiekami ilgs, lietas izskatīšana var tikt atlikta.
Lietas izskatīšanu var atlikt arī pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, vai pēc tiesas sastāva lūguma, proti, ja tiesai/šķīrējtiesai nepieciešams laiks procesuālo jautājumu atrisināšanai.
Lietas izskatīšanas apturēšana
Termins “apturēt” (darbības vārds) nozīmē likt apstāties, neļaut virzīties tālāk, panākt, ka apstājas. Apturēt lietas izskatīšanu var gan uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku.
Valsts tiesas un šķīrējtiesas pienākums ir apturēt tiesvedības procesu, ja ir mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Tāpat tiesa/šķīrējtiesa var apturēt lietas izskatīšanu, ja kāda no pusēm zaudējusi rīcībspēju.
Lietas izskatīšana var tikt apturēta, ja tiesā/šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par tiesas/šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
Tāpat, valsts tiesa/šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja puse slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā vai tiesa/šķīrējtiesa pēc dalībnieku lūguma nosaka ekspertīzi.
Der zināt, ka lietas izskatīšanas apturēšana uz noteiktu laika posmu, nozīmē noteiktu termiņu, kuram iestājoties, lietas izskatīšana tiek atsākta. Savukārt, lietas izskatīšanas apturēšana uz nenoteiktu laika posmu nozīmē, ka nav iespējams noteikt konkrētu termiņu lietas atsākšanai un lietas izskatīšana var tikt atsākta tikai izpildoties konkrētiem nosacījumiem.
Piemēram, ja mirusi kāda no pusēm, tiesvedības process tiek apturēts līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai. Šajā gadījumā nevar noteikt termiņu procesa atsākšanai un tas tiek apturēts uz nenoteiktu laika posmu.
Savukārt procesa apturēšana uz konkrētu termiņu ir gadījumos, kad, piemēram, puses savstarpēji vienojoties noteikušas vienošanās izpildes termiņu vai kad ir pagājis noteiktais termiņš ekspertīzes veikšanai un rezultātu iegūšanai.
Par tiesas/šķīrējtiesas procesa apturēšanu tiek pieņemts lēmums, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesas/šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu tiesas/šķīrējtiesas process apturēts.
Tiesas/šķīrējtiesas procesu atjauno tiesa/šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
Raksts publicēts 2025. gada 1. jūlijā portālā iTiesības.
Raksta autore Rīgas šķīrējtiesas Administratīvā direktore Ilga Neretniece