Ļoti bieži jautājumi par darījuma izpildes drošumu un galvojuma noslēgšanu rodas brīdī, kad jau ir radies strīds starp pusēm un līgumā nav atrunāts papildus nodrošinājums (galvojums) saistību izpildei. Ir gadījumi, kad parādnieks tomēr vēlas vienoties par saistību izpildi un tad rodas jautājumi, vai šajā posmā var nodrošināt pušu vienošanos ar galvojumu.
Kas ir galvojums? Kāds ir galvojuma saistību apjoms? Kādā formā slēdzams galvojuma līgums? Kādi būtiskākie punkti iekļaujami galvojuma līgumā?
Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Proti, juridiska vai fiziska persona (galvinieks), kas uzņēmusies atbildību (galvojusi) un apņēmusies samaksāt kreditoram parādu situācijā, ja darījuma puse (parādnieks) nespēj izpildīt pielīgtās saistības. Tā ir atbildības uzņemšanās par kādas citas personas parādu. Galvinieks no dotā galvojuma negūst tiešu labumu, tā kā tās nav galvinieka saistības, kuras viņš apņemas samaksāt.
Saskaņā ar Civillikuma 1694. pantu, galvojumu var dot par dažādām saistībām, tostarp par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, kā arī par visu galveno parādu vai tā daļu. Faktiski galvot var par jebkurām saistībām, kurās paredzēts mantiski novērtējams izpildījums.
Kas var kļūt par galvinieku?
Civillikums nosaka, ka par galvinieku var kļūt katra rīcībspējīga persona. Tas nozīmē, ka ne tikai fiziska persona var galvot par juridiskas un citas fiziskas personas saistību izpildi, bet arī juridiska persona var galvot par fiziskas vai citas juridiskas personas saistību izpildi.
Kā rāda tiesu prakse, galvotāji visbiežāk ir juridisku personu pārstāvji, proti, valde. Fizisku personu galvotāji visbiežāk ir radinieki, retāk- juridiskas personas.
Civillikuma 1692.–1715. pantos noteiktās tiesību normas paredz divu veidu galvojumus:
-
neekspromisoriskais galvojums, kas nozīmē kreditora tiesības ar prasību vispirms ir vērsties pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka;
-
ekspromisoriskais galvojums, kas nozīmē to, ka galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, un šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka. Šajā gadījumā kreditoram ir tiesības vērsties pret galvinieku uzreiz, iestājoties prasības tiesībām.
Galvojuma līguma forma
Saskaņā ar Civillikuma 1695. pantu, galvojumam kā tiesiskam darījumam, kura izteikšana rakstveidā ir tā būtiska sastāvdaļa, ir jāatbilst arī Civillikuma 1493. pantam. Proti, tiesiskam darījumam jāsatur saistītā vai viņa vietnieka paraksts.
Der zināt, ka Galvojuma līguma iekļaušana citā, rakstveidā izteiktā formā neietekmē galvojuma spēkā esamību un nav pretrunā ar Civillikuma 1695. panta prasībām. Proti, galvojums var tikt iekļauts arī kā punkts jebkurā starp pusēm noslēgtajā līgumā.
Būtiski! Ja galvojuma līgums noformēts kā vienpusējs darījums, kuru jāparaksta tikai galviniekam, ar galvojuma akta parakstīšanu tiek nodibinātas līgumiskās attiecības starp kreditoru un galvinieku. Tādējādi Civillikuma 1512. pantā minētais „apsolījums” tiek pārvērsts tiesiskā darījumā, kas saista abas puses un neprasa īpašu apsolījuma „pieņemšanas” procedūru.
Der zināt, ka apstāklis, ka tieši vārds „galvojums” nav tieši ietverts līgumā, pats par sevi nenozīmē, ka galvojums nebūtu pietiekami skaidri izteikts. Tas vien, ka saistība nav tieši nosaukta par galvojumu, nepadara šo saistību par spēkā neesošu un neatsvabina saistīto personu no tās pildīšanas. Būtiski, lai vienošanās saturs atbilstu Civillikumā ietvertajai galvojuma būtībai un pazīmēm!
Galvinieka atbildības apjoms
Ar Galvojuma līgumu persona, kura galvo par darījuma puses saistību izpildi, kā galvotājs var uzņemties atbildēt par galvenā parādnieka saistību pilnīgi vai kādā noteiktā apmērā vai ar nosacījumu, taču galvojuma līgumā nav jānorāda tas, ko galvinieks neuzņemas. Tas nozīmē, ka saistošs ir tas, kas līgumā ir noteikti atrunāts, nevis tas, kas tajā nav norādīts.
Piemēram, ja parādsaistības tiek cedētas un galvotājs galvo gan par pamatparādnieka saistību izpildi, gan par cesionāra saistību izpildi, tad šie abi galvojumi ir jāietver Galvojuma līgumā kā atsevišķi punkti, norādot konkrētu saistību apjomu, par kuru galvotājs uzņemas atbildību. Proti, Galvojuma līgumā ir skaidri jāatrunā un jānorāda par kādām saistībām, kādā apjomā apņemas atbildēt galvotājs.
Galvojuma saistībai ir mantisks raksturs – galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu. Tas savukārt nozīmē, ka galvojuma saistības pāriet mantiniekiem un atbilstoši Civillikuma 707. panta regulējumam mantojuma atstājēja kreditoriem ir jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka.
Slēdzot līgumus esiet pārliecināti par saviem darījumiem- slēdziet līgumus droši, savlaicīgi paredzot visus riskus!